|
|
|
|
|
|
|
| |
Atmiņa, tās attīstīšana |
Тематика: |
Разное |
Тип работы: |
реферат |
Размер файла: |
126 Кб |
С целью защиты от автоматических скачиваний, действительно, хочется убедится, что Вы человек, а не робот. Чтобы скачать реферат "Atmiņa, tās attīstīšana" введите, код изображенный на рисунке ниже. Зарегистрированным пользователям не нужно вводить код. Может стоит зарегистрироваться?
Не нашли подходящее? Попробуйте поискать тут:
дипломы на заказ, курсовые работы, рефераты на сайте findiplom.ru
|
|
Полный текст работы
Atmiņa, tās attīstīšana |
Atmina, tas attistisana
Saturs
Atminas modeli
1. Vairakatminu modelis
2. Apstrades limenu (levels-of-processing) modelis
3. Semantisko tiklu modelis
* Atminas struktura un funkcijas
* Istermina atmina
* Ilgtermina atmina
* Aizmirsana
* Aizmirsanas likne.
* Iegaumet un atcereties
Izmantota literatura
Atminas modeli
Pamata darbu ar atminu var iedalit tris fazes:
kodesana - saglabasana - aktualizesana
Tomer nav vienota viedokla par katra atseviska procesa norisi. Ta vieta apluko dazadus atminas modelus.
1. Vairakatminu modelis
* Waugh un Norman (1965) atminu iedala primaraja un sekundaraja. Ienakosa informacija noklust primaraja atmina, kura vienlaicigi var glabaties 5-9 objekti (items). Regularas atkartosanas rezultata objekti no primaras atminas noklust sekundaraja, kas nodrosina ilgstosu uzglabasanu. Saja gadijuma turpmaka atkartosana vairs nav nepieciesama.
* Atkinson un Shiffrin (1965, 1968, 1971) si dalijuma apzimesanai lieto terminus "istermina atmina" (ITA) un "ilgtermina atmina" (ITA). Istermina atmina informacija glabajas aptuveni 30 sekundes, ilgtermina atmina ta pariet atkartojot. Minetie autori papildinaja ari sajutu atminas koncepciju. Informacija sajutu atmina tiek uzglabata pavisam isu bridi - vizuala (Ikon) 0,5 sekundes, auditiva (Echo) dazas sekundes (Sperling, 1963). Ja sai informacijai pievers uzmanibu, ta tiek paklauta apstradei istermina atmina.
* Cowan (1988) uzskata, ka ITA un ITA veido vienotu veselu, no ka ITA ir aktiva dala.
2. Apstrades limenu (levels-of-processing) modelis
* Craik un Tulving (1975) petija vardu atceresanas atkaribu no to uztversanas un apstrades veida - izskats, skanejums, semantiska jega. Ar katru nakoso limeni atceresanas varbutiba pieauga. Piemeram, tie eksperimenta dalibnieki, kuriem lika novertet teksta saturu, uzradija labakus rezultatus neka tie, kuriem saja pasa teksta lika saskaitit "a" burtus.
* Walker un Jones (1983) so konceptu papildinaja ar elaboracijas jedzienu. Ar to saprot apzinatu abstrakciju meklesanu informacijas reprezentacijai atmina. Elaboracija nodrosina efektivaku atminas izmatosanu.
3. Semantisko tiklu modelis
* Daudzi autori ir izstradajusi modelus iespejamajai atminas organizacijai, meginot izskaidrot piekluvi informacijai. Hierarhijas, kuru jedzienu kompleksums pieaug virziena uz virsotni (Collin un Quillian), matricas (Broadbent) un kategorijas, pec kuram tiek saskiroti objekti (Smith).
Turpmak parsvara tiks aplukots vairakatminu modelis.
Atminas struktura un funkcijas
Petot atminu, izdala tris tas sastavdalas - sajutu, istermina un ilgtermina atminu, no kuram butiskakas ir pedejas divas.
1. zimejums. Atmina.
Istermina atmina
Istermina atmina vienlaicigi iespejams glabat apmeram septinus objektus. Lai gan tas ir atkarigs no konkreta individa, novirze parasti neparsniedz paris objektus. Tas nozime, ka patvaligu 5 ciparu virkni, piemeram,
2 7 6 4 9
mes spejam pilniba paturet atmina, turpreti virkni, kas sastav no 15 cipariem, piemeram,
2 7 6 5 8 3 7 5 8 4 3 6 6 7 5
tikai fragmentari.
Informacijas uzglabasanas laiks vienreizejas iegaumesanas gadijuma neparsniedz dazas sekundes. Lai to palielinatu, nepieciesama atkartosana. Visvieglak tas ir verbalas informacijas gadijuma, nedaudz grutak - ar citiem informacijas veidiem. Istermina atmina darbojas pec rindas principa - t.i., ja jaunajam objektam pietrukst vietas, tas parklaj objektu, kurs visilgak jau atradies atmina.
Pasi objekti var but ari daudz sarezgitaki neka iepriekseja piemera izmantotie. Galvenais nosacijums - katram objektam jaatbilst semantiskai vienibai, ko iespejams identificet ar ilgtermina atminas palidzibu. Ka piemeru var minet vardus. Virkni no 5 patvaligi izveletiem pazistamiem vardiem iegaumet ir tikpat viegli ka 5 ciparus vai 5 burtus, kaut gan burtu kopskaits saja virkne var ieverojami parsniegt 7. 15 vardu gadijuma meginajums lemts neveiksmei, tapat ka ar 15 cipariem, piemeram:
mes eksperiments spet pieradities minus istermina septini gaita atmina vienlaicigi divi uzglabat plus ka objekti
Turpreti, ja vardi ir savstarpeji saistiti, tos paturet atmina nesagada ipasas grutibas, piemeram,
Eksperimentu gaita pieradijies, ka musu istermina atmina vienlaicigi spej uzglabat septinus plus minus divus objektus.
Ari saja gadijuma vardu skaits ieverojami parsniedz devinus, tacu kludas, atgriezot informaciju, diez vai bus nozimigas. Tas rada, ka informaciju iespejams saistit vel augstakos limenos neka burti vai vardi, un, prasmigi to izmantojot, istermina atminas apjomu var ieverojami palielinat.
So tezi apstiprina apstiprina eksperiments, ko 1965. gada veica DeGroot. Eksperimenta dalibniekiem vajadzeja pec istermina atminas atjaunot saha pozicijas. Ka jau bija sagaidams, labi sahisti pielava maz kludu, bet iesaceji pareizi novietoja tikai dazas figuras. Eksperimenta otraja dala figuras uz saha galdiniem tika izvietotas patvaligi. Soreiz labo speletaju rezultati nokritas lidz iesaceju limenim, turpreti pedejo rezultati praktiski neatskiras no iepriekseja eksperimenta uzraditajiem. No ta var secinat, ka specifisku problemu abstrakcijas un paraugi, kas glabajas ilgtermina atmina, var butiski ietekmet darbu ar istermina atminu. Saha gadijuma tas ir savstarpeji saistitas figuru kombinacijas.
Sadu paraugu atpazisana palielina pieejamo faktu apjomu, ka rezultata daudzus uzdevumus iespejams paveikt atrak.
Katrai sajutu sistemai ir sava istermina atmina. Lidz sim izdalitas un izpetitas runas/dzirdes un vizuala ITA, tacu nav izslegta ari ozas/garsas un taustes ITA eksistence.
Informacija, kas izteikta ar valodas palidzibu, noklust fonologiskaja ITA, turklat ta var but gan vizuala (rakstveida), gan auditiva (mutiska). Vizualaja ITA noklust pareja vizuala informacija. Tapec, lai panaktu optimalu iegaumesanu, ieteicams kombinet tekstualu un grafisku attelojumu. Jaievero, ka vizuala informacija parasti ir neprecizaka un to ieteicams dublet ar valodas lidzekliem.
Ilgtermina atmina
Ja istermina atminas saistita ar aktivajam nervu sunam (smadzenu darbi-ba), tad ilgtermina atminas saturs glabajas ka saites starp neironiem (smadzenu struktura).
No ta izriet divas butiskakas ITA ipasibas - neierobezots informacijas uzglabasanas ilgums un gandriz neierobezots apjoms. Vel jamin lielais laika paterins, kamer informacija tiek parversta smadzenu struktura. Tas pieaug, atkariba no informacijas uzglabasanas ilguma.
Ilgtermina atmina nodrosina sekojosas funkcijas: objektu atpazisanu un to saistibu ar laiku, vietu un citiem objektiem.
Lai taupitu vietu, informacija tiek glabata maksimali abstrakta veida, tadel pec reprezentacijas atmina ne vienmer var restauret tas sakotnejo formu. Atmina jau esosas abstrakcijas atvieglo reprezentaciju, tapec liela nozime ir
2. zimejums. Nervi.
atbilstoso pamatjedzienu apguvei un to sasaistei ar sekojosajiem faktiem.
Godden un Baddelay 1975. gada petija apkartnes mainas ietekmi uz atminu. Divam nireju grupam vajadzeja iegaumet sarakstu ar vardiem, vieni to darija pludmale, otri - jura. Abam grupam panakumi bija lidzigi. Tacu, kad grupas apmainija vietam, iegaumeto vardu skaits saruka par 40%. Sis efekts izskaidrojams ar to, ka, lai nostiprinatu informaciju atmina, tiek izmantotas asociacijas, kuras neapzinati tiek lietoti apkartnes elementi. Ja bridi, kad jaatgriez informacija, sie elementi nav pieejami, atceresanas ir apgrutinata. Tas attiecas ari uz situacijas kontekstu ka tadu. No ta izriet, ka apmacibai butu janotiek apstaklos, kas tuvinati pielietojumam. Piemeram, universitatem tipiska apmaciba auditorijas uzskatama par apgrutinatu, ja vien par merki neuzskata eksamena kartosanu taja pasa telpa.
Izskaidrot atminas darbibu meginats jau sen. Ta rezultata radies ne mazums "divainu" teoriju. Ta, piemeram, 50-tajos un 60-tajos tika mekletas "atminas molekulas". Sis teorijas piekriteji uzskatija, ka atmina smadzenes eksiste dazadu olbaltumvielu veida. 70-tajos gados aktuala bija "vecmaminas sunas" teorija. Atseviskas atminas, piemeram, par savu vecmaminu, glabajas viena vieniga nervu suna. Tomer si ideja driz vien tika atspekota. Ta ka nervu sunas pastavigi atmirst, visu laiku vajadzetu zust atminam par atseviskam personam, objektiem, notikumiem utt., kas acimredzami neatbilst patiesibai.
Sobrid ir noskaidrots, ka atminas glabajas nervu sunas un to savstarpejas saites. Musu smadzenes ir aptuveni 100 miljardi nervu sunu, un katra no tam var but savienota ar 10000 citam. Principa smadzenes ir kabeltikls vairaku simtu tukstosu kilometru garuma, pa kuru plust strava. Ta var gan aktivizet, gan aizturet nervu sunu. Aktivizacijas gadijuma signals tiek nosutits talak kaiminiem.
Kas tad notiek bridi, kad mes atceramies savu vecmaminu? Fiksetai sejai atmina atbilst noteikta nervu sunu kombinacija, kuras tiek reize aktivizetas. To elektriskas aktivitates rezultata smadzenes rodas modelis, kas reprezente vecmaminu.
Kas nosaka, cik ilgi sis modelis bus pieejams? Pec zinatnieku domam atminu noturibu nosaka divi faktori: reprezentacija iesaistito sunu skaits un tas savienojoso saisu stabilitate. Jo vairak sunu, jo stipraks signals. Jo biezak kada no atminam tiek izsaukta, jo stabilakas klust saites.
Atminas darbiba verojama darba dalisana. Piemeram, ka atmina tiek attelots zimulis? Informacija par krasu, formu un funkcijam glabajas dazadas smadzenu vietas, atkariba no sajutu organa, ar kuru var identificet atbilstoso ipasibu. Vajadzibas gadijuma no tam viena mirkli atkal var izveidot vienotu modeli. Jautajums par to, ka tiek noteikta ipasibas piederiba objektam, joprojam ir atklats. Eksiste hipoteze, pec kuras par identifikatoru uzskatama nervu sunu aktivizacijas frekvence. Piemeram, nervu sunas, kuras glabajas informacija par zimuli, aktivizejas 50 reizes sekunde, bet tas, kuras par papiru, tikai 30.
Aizmirsana
To, kas notiek smadzenes, kad mes aizmirstam informaciju, megina izskaidrot divas teorijas:
* atminas laika gaita izgaist;
* jaunaki iespaidi pilniba vai daleji parklaj vecakos, tadejadi sarezgijot piekluvi.
Ja, saskana ar pirmo teoriju, atminam butu japazud, tad aizmirsana notiktu proporcionali pagajusajam laikam. Tas lidz sim nav apstiprinajies.
Kads holandiesu petnieks veica sadu eksperimentu: sesus gadus vins veidoja kartoteku, kura pierakstija visus savus iespaidus. Pec tam tika parbauditas vina atminas par katru atsevisku dienu. Reizem vinam bija nepieciesams palidzet, piemeram, pateikt, ar ko vins konkretaja diena ir sarunajies, toties pec tam vins samera precizi speja atstastit sarunas saturu. Tadejadi zinatnieks atcerejas katru dienu pagajuso sesu gadu laika. Atminu zudums netika noverots.
Galvenais atminu zuduma iemesls ir stress. Cilvekam, kuram regulari nakas uznemt parak daudz informacijas, ir lielakas izredzes kaut ko aizmirst. Papildus sim eksiste ari fiziologisks aspekts. Parmeriga stresa hormona kortizola koncentracija kaitigi iedarbojas uz nervu sunam. Par ta produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gadijuma kortizols sagatavo kermeni cinai vai begsanai. Kolidz hormons sasniedz Hypothalamus, ta produkcija tiek partraukta. Ja si dabiga kontrole nedarbojas, ka tas, piemeram, ir cilvekiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodarits kaitejums smadzenem, tai skaita ari atminai. Ja depresiju izdodas noverst, smadzenu darbiba atjaunojas iepriekseja limeni.
Ebbinghaus aizmirsanas likne
Neraugoties uz savu cienijamo vecumu (1885), aizmirsanas likne diezgan precizi apraksta problemu, kas saistita ar jaunas informacijas apgusanu. Jau pec 30 minutem atmina no tas bus palikusi tikai puse.
Lai gan turpinajuma likne klust lezenaka, videji no jaunapgutas vielas atmina paliek tikai piekta dala. Ta ka nav iespejams ieprieks noteikt, kas saja dala ietilps, jasamierinas ar zaudejumiem un jamegina tos kompenset ar atbilstosam iegaumesanas strategijam.
No tam visbiezak lietota ir macisanas nevis lidz bridim, kad viela ir apguta, bet gan atkartosana n-tas reizes pec kartas. Jau 19. gadsimta literatura noradita sadas ricibas bezjedziba.
Ebbinghaus eksperimentali konstanteja, ka gan tie, kuri macas lidz apgusanai, gan tie, kuri atkarto, nakosaja diena zina tikpat daudz (precizak - tikpat maz). Atkartosana, kas seko uzreiz pec macibu fazes, situaciju neuzlabo.
Tomer risinajums ir tiesi atkartosana. Tacu pie tas jakeras tikai pec zinama laika. Kolidz zinasanu limenis sasniedz 100%, atkartosanu partrauc ... lai pie tas atgrieztos pec divreiz ilgaka laika. Saja zina pazistamaka ir t.s. 5-10-20 programma. Pec macibu vielas apgusanas butu jaievero tris partraukumi pirms sakt atkartot - 5, 10 un 20 minusu garuma. Protams, intervalu garumu var mainit, saglabajot proporciju, atkariba no apgustama prieksmeta. Vienu menesi atvelet macibam 10 minutes diena dod nesalidzinami vairak neka vienreiz menesi macities 5 stundas no vietas. 3. zimejums.
Aizmirsanas likne.
Aizmirsana ir dabisks process. Ta ir saistita ar musu smadzenu darbibas veidu. Aizmirsanu izraisa:
stress. Visbiezak sastopamais celonis, tacu no ta ir iespejams izvairities.
vecums. Dala atminas vecuma pasliktinas, un to noverst nav iespejams.
narkotikas, medikamenti, alkohols. Ja smadzenes nav tikusas paklautas gadiem ilgai iedarbibai, partraucot so vielu lietosanu, atminai ir labas izredzes uzlaboties. Kanadiesu zinatnieki pieradijusi, ka alkohols "dzes" tiesi pirms lietosanas sanemto informaciju.
esanas paradumi, seviski nepietiekams uzturs.
depresijas. Ietekme lidziga ka stresam.
nervozitate.
Iegaumet un atcereties
Sekojosa iegaumesanas strategija dota Andreas Jorde redakcija. Tas izklasta vins lietojis sadus terminus:
Termins
Apzimejums
Informacijas glabasanas ilgums
Ultraistremina atmina
UITA
20 sekundes
Istermina atmina
ITA
30 minutes
Ilgtermina atmina
ITA
Neierobezots, tacu var zust pieeja
Lai informaciju merktiecigi novietotu ITA, isi pirms aizmirsanas ta ir apzinati jaatceras. Lai nezaudetu pieeju ITA saglabatajai informacijai, ta regulari jaatkarto, pakapeniski palielinot intervalus. Ieteicamais variants - 1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas, atkartosanas beigas.
Dzejolu iegaumesana
Izlasiet divas rindinas un tulit tas balsi atkartojiet no galvas (deklamejot ieteicams skatities uz augsu). Tas tagad atrodas UITA.
Izlasiet un atkartojiet vel divas "divrindes". Ja tas aiznem vairak par 20 sekundem, samaziniet teksta apjomu. Atkartojiet visas 6 rindinas. Tas tagad atrodas ITA.
Iegaumejiet vel 4-5 sadas "sesrindes". Tas aiznems aptuveni 8 minutes. Seko 5-10 minusu partraukums, lai atceresanas nebutu parak viegla. Atkartojiet visas 30 rindinas. Tas tagad atrodas ITA.
Nakoso atkartosanu ieteicams veikt pec dazam stundam, vislabak pirms guletiesanas. Ari turpmakajas dienas velams paris reizes atkartot iegaumeto.
Svesvalodas vardu iegaumesana
Jaunos vardus ieteicams sadalit blokos pa 4 lidz 6 vardi katra. Ja viena piegajiena censas apstradat vairak vardu, pirmie parasti tiek aizmirsti. Izlasa, atkarto, turpina ar nakoso bloku. Sistematiski stradajot, sada veida ITA var ielasit 25 vardus 5 minutes.
Parbaude uzreiz pec visu vardu iegaumesanas nedod velamo rezultatu. Ieteicams 10 minusu partraukums, pec kura visu atkarto. Tagad vardi atrodas ITA.
Macibu kartoteka
Kartotekas kastei ir 5 nodalijumi, katrs nakosais divreiz lielaks par ieprieksejo, pirmais ir vismazakais, piemeram, 1-2-4-8-16.
Kartinas viena puse raksta jautajumu, otra - atbildi. Ieteicams atvelet vietu ari apstrades datumiem. Ar kartinas aizpildisanu parasti pietiek, lai to atceretos ari nakosaja diena.
Jaunu kartinu ievieto pirmaja nodalijuma un apstrada nakamaja diena. Atzime apstrades datumu, izlasa jautajumu, atbild, salidzina atbildi. Ja atbildets pareizi, kartinu parvieto uz otra nodalijuma beigam. Ja atbildets nepareizi, kartinu parvieto uz pirma nodalijuma beigam.
Pariet pie otra nodalijuma. Apstrada tas kartinas, kuras nav aiztiktas vismaz 3 dienas. Ja atbildets pareizi, kartinu parvieto uz tresa nodalijuma beigam. Ja atbildets nepareizi, kartinu parvieto uz pirma nodalijuma beigam.
Pariet pie tresa nodalijuma. Apstrada tas kartinas, kuras nav aiztiktas vismaz 6 dienas. Ja atbildets pareizi, kartinu parvieto uz ceturta nodalijuma beigam. Ja atbildets nepareizi, kartinu parvieto uz pirma nodalijuma beigam.
Lidzigi apstrada atlikusos nodalijumus. Ja uz jautajumu atbildets pareizi, kartina noklust nakamaja nodalijuma (no piekta nodalijuma ta tiek iznemta no kartotekas), ja ne - kartina noklust pirmaja nodalijuma.
Si metode nodrosina gadiem ilgu pieeju ITA saglabatajai informacijai.
4.zimejums. Macibu kartoteka.
Izmantota literatura
1. Stangl W. Werner Stangls Arbeitsblatter:
* Uberblick Gedachtnismodelle;
* Struktur und Funktion des Gedachtnisses;
* Das Vergessen;
* Lernen und Gedachtnis;
Gedachtnistraining, Gedachtnishilfen, Gedachtnistricks.
http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsblaetter.html
2. Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens
http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHNIKORD/Auswendiglernen.html
3. Klein K-M. Das Kurzzeitgedachtnis
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm
4. Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedachtnis eines Rechenkunstlers
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm
2
|
|
С целью защиты от автоматических скачиваний, действительно, хочется убедится, что Вы человек, а не робот. Чтобы скачать реферат "Atmiņa, tās attīstīšana" введите, код изображенный на рисунке ниже. Зарегистрированным пользователям не нужно вводить код. Может стоит зарегистрироваться?
|
Скачано: |
117 раз |
|
|
|
Работа (реферат/курсовая/диплом и т.п.) "Atmiņa, tās attīstīšana" и/или содержимое работы "Atmiņa, tās attīstīšana" предназначено исключительно для ознакомления,
без целей коммерческого использования. Все права в отношении работы "Atmiņa, tās attīstīšana" и/или
содержимого работ принадлежат их законным правообладателям. Администрация
сайта не несет ответственности за возможный вред и/или убытки, возникшие
или полученные в связи с использованием работы "Atmiņa, tās attīstīšana" и/или содержимого работы "Atmiņa, tās attīstīšana".
|
|
|
| |
Найти реферат |
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
Зарегистрируйся и получи 25 Вт. ?
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
 Время на сайте: 23:56:53 EEST
|
|
|
|
|
|
Atmiņa, tās attīstīšana (реферат) - Разное - Рефераты / банк рефератов, реферати, курсовая 
![СтудЗона [StudZona.com]](/img/logo.gif){kind=logo}
Рефераты
